Ventilācijas iekārtas un rekuperatori

Kāpēc mūsdienu ēkai nepietiek ar dabīgo ventilāciju

Pēc logu nomaiņas un fasādes siltināšanas ēka kļūst hermētiska — dabīgā gaisa apmaiņa caur spraugām vairs nedarbojas. Rezultāts ir zināms: aizsvīduši logi, sasmacis gaiss, paaugstināts CO₂ līmenis guļamistabā no rīta un pelējums stūros. Mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu šo problēmu atrisina, nodrošinot kontrolētu svaiga gaisa pieplūdi bez siltuma zudumiem.

Kā darbojas rekuperators?

Rekuperators ir ventilācijas iekārta, kurā izplūstošā siltā gaisa plūsma caur siltummaini atdod siltumu ienākošajai svaigā gaisa plūsmai. Abas plūsmas nesajaucas. Mūsdienu plākšņu un rotācijas siltummaiņi atgūst 70–90 % siltuma, tāpēc ziemā ienākošais gaiss telpā nonāk jau uzsildīts un apkures slodze būtiski samazinās.

Centrālā sistēma vai decentralizētie sienas rekuperatori?

Centrālā rekuperācijas iekārta ar gaisa kanālu tīklu ir efektīvākais risinājums jaunbūvēm un objektiem, kur iespējams izbūvēt kanālus — katalogā pieejamas Komfovent centrālās iekārtas, papildu komponentes atrodamas sadaļā Piederumi. Renovējamiem dzīvokļiem, kur kanālus izbūvēt nav iespējams, piedāvājam decentralizētos sienas rekuperatorus: tie tiek iebūvēti ārsienā atsevišķā telpā un nav savienoti ar kanālu tīklu. Šo risinājumu piemērotību objektam izvērtējam apsekošanas laikā.

Aprēķins pirms iegādes

Rekuperatora izvēli nosaka nepieciešamais gaisa apjoms kubikmetros stundā, spiediena zudumi kanālu tīklā un pieļaujamais trokšņa līmenis. Nepareizi izvēlēta iekārta strādās vai nu nepietiekami, vai pārmērīgi skaļi. BaltService veic aprēķinu, projektē kanālu tīklu, uzstāda iekārtu un noregulē gaisa plūsmas atbilstoši projektam.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

1. Cik daudz siltuma atgūst rekuperators?

Mūsdienu plākšņu siltummaiņi atgūst 70–85 %, rotācijas siltummaiņi — līdz 90 % no izplūstošā gaisa siltuma. Reālais lietderības koeficients ir atkarīgs no gaisa plūsmu balansa un āra temperatūras. Praksē tas nozīmē, ka ziemā ventilācijas radītie siltuma zudumi samazinās vairākas reizes.

2. Vai rekuperatoru var uzstādīt jau uzceltā mājā?

Jā. Ja piekaramo griestu vai tehnisko šahtu nav, izmanto vai nu kompaktu centrālo iekārtu bēniņos ar minimālu kanālu tīklu, vai decentralizētos sienas rekuperatorus atsevišķās telpās. Piemērotāko variantu nosakām pēc objekta apsekošanas.

3. Cik bieži jāmaina rekuperatora filtri?

Parasti divas reizes gadā — pavasarī un rudenī. Objektos ar putekļainu vidi vai blakus noslogotai ielai filtri jāmaina biežāk. Aizsērējuši filtri samazina gaisa plūsmu, palielina elektroenerģijas patēriņu un var izraisīt iekārtas bojājumus.

4. Vai rekuperators ir skaļš?

Pareizi izprojektēta sistēma dzīvojamā telpā nav dzirdama — iekārta parasti tiek novietota tehniskajā telpā, bet kanālos izmanto trokšņu slāpētājus. Troksnis rodas galvenokārt tad, ja kanāli ir pārāk šauri attiecībā pret gaisa plūsmu, tāpēc kanālu diametrs ir jāaprēķina projektēšanas posmā.

5. Vai rekuperators aizstāj gaisa kondicionieri?

Nē. Rekuperators nodrošina svaiga gaisa apmaiņu un atgūst siltumu, bet nedzesē telpu līdz vēlamai temperatūrai. Vasarā tas var nedaudz atvēsināt gaisu ar apvada (baipasa) funkciju, taču pilnvērtīgai dzesēšanai nepieciešams kondicionieris vai fankoili.